text
stringlengths 0
30.1k
|
|---|
RAINIS
|
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
|
Vēlreiz garā tuvajiem mīļā dzimtenē sirsnīgus sveicienus!
|
...Daudz simtu jūdžu tāļumā,
|
Aiz tīreļiem, purviem un siliem,
|
Guļ mana dzimtene diendusā
|
Tā aizsegta debešiem ziliem,
|
Zil-saulainiem debešu palagiem
|
Pret dvesmām un strāvām, un negaisiem...
|
Bij dziļa ziema,
|
Kad projām gāju
|
Uz tāļu zemi,
|
Uz svešu māju.
|
«Nu miers virs zemes!»
|
Man likās skanam,
|
«Nu labs prāts cilvēkiem!»
|
Pulksteņus zvanām;
|
Un vējus es dzirdēju
|
Ņirdzīgi smejam,
|
Man paraustām svārkus
|
Un garām skrejam.
|
Sniegs, putens griezās,
|
Man acīs sita,
|
Lēni uz ziemsvētku
|
Eglītēm krita.
|
Ak, miers virs zemes!
|
Un gara dusa,
|
Un ziema, ziema - -
|
Sirds sāpēs kusa.
|
Man sirdī ziedons,
|
Kaut eju tālēs,
|
Jūs ziemas sniegi
|
Tin vālu vālēs;
|
Es ziedoni līdzi
|
Sev piemiņai ņemu,
|
Jūs viņu nievājāt,
|
Skaitījāt zemu.
|
Es viņu balvai
|
Jums atkal nestu,
|
Kad garo miegu
|
Iz acīm jūs mestu...
|
Vai zeme dus vēl
|
To garo miegu?
|
Vai ziema klāj vēl
|
To dziļo sniegu?
|
Vai mieru virs zemes
|
Aizvien vēl zvana?
|
Aizvien, aizvien vēl
|
Jums miega nau gana?
|
Es vērīgi klausos
|
Šos garos gadus,
|
Vai neskan balsis,
|
Kas ziedonim radus?
|
Skats ilgās tiecas
|
Uz dzimtenes pusi,
|
Visa mana dvēsele
|
Iztvīkusi.
|
RAINIS
|
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
|
AIZ APMIGLOTA LOGA
|
Pār tevi dienas allažība
|
Kā upe lēni aizrit pāri: -
|
Zied krastā puķes, lido spāri.
|
Tu lēni peldi līdz bez vaļas...
|
AGRI NO RĪTA
|
Agri no rīta
|
Guļ manā priekšā
|
Pilsēta, grimusi
|
Dubļos un tvaikos.
|
Riebjas man nokāpt
|
Pilsētā lejā:
|
Gremdēties pilsētas
|
Dubļos un tvaikos.
|
Sestajā stāvā
|
Brīvs sevi jūtos,
|
Bez gaļa debesis
|
Dvēselei vaļā.
|
Dvēsele debesīs
|
Nepiekūst lidot,
|
Līdz agrā rītā
|
Miesas to atsauc.
|
Miesas to atsauc:
|
Pilsētā jākāpj
|
Gremdēties pilsētas
|
Dubļos un tvaikos.
|
Miesas grib azaida,
|
Miesas grib svārku,
|
Līdzi grimst dvēsele
|
Dubļos un tvaikos.
|
CILVĒKS UN SĀPES
|
Cilvēka dvēsele, nabaga dvēsele,
|
Kur tev būt līdzi bezgala dabai?
|
Sāpēs un cīnīs, un grauzošās šaubās
|
Tu esi saplēsta, nabaga dvēsele.
|
Daba tik pilnīga, daba tik vienalga,
|
Kas viņai daļas - cilvēks un sāpes?!
|
Bezgala skaista, bezgala auksta,
|
Kādu mums tēlo viņsaules dzīvi.
|
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.